vurmar - verbo
vur·mar intransitivo
Indicativo |
---|
Presente
| Pretérito imperfeito
| Pretérito perfeito
| Pretérito mais-que-perfeito
| Futuro imperfeito
| Futuro perfeito (condicional)
|
vurmo vurmas vurma vurmamos vurmais vurmam
| vurmava vurmavas vurmava vurmávamos vurmáveis vurmavam
| vurmei vurmaste vurmou vurmamos / vurmámos vurmastes vurmaram
| vurmara vurmaras vurmara vurmáramos vurmáreis vurmaram
| vurmarei vurmarás vurmará vurmaremos vurmareis vurmarão
| vurmaria vurmarias vurmaria vurmaríamos vurmaríeis vurmariam
| Conjuntivo / Subjuntivo
| Imperativo
| Infinitivo
| Outras formas
|
---|
Presente
| Pretérito imperfeito
| Futuro
| Afirmativo (Negativo)
| vurmar
| Gerúndio
|
vurme vurmes vurme vurmemos vurmeis vurmem
| vurmasse vurmasses vurmasse vurmássemos vurmásseis vurmassem
| vurmar vurmares vurmar vurmarmos vurmardes vurmarem
| - vurma (vurmes) vurme vurmemos vurmai (vurmeis) vurmem
| Pessoal vurmar vurmares vurmar vurmarmos vurmardes vurmarem
| vurmando
Particípio passado
vurmado | vurmada | vurmados | vurmadas |
|
Flexiona como : amar
|